vakar bijām skatīties saulrietu. sauli neredzējām (saulriets gan tomēr bija ļoti skaists arī bez saules tiešās redzamības), toties supermēness atpakaļceļā gan bija absolūti superīgs :)

šodien meita slēdzot iekšā tējkannu pēc personīgās iniciatīvas, esot iesaukusies "kapijā!"
toties vakar, kad A. gāja prom satikt mani, tomēr vēl neesot bijusi aizmigusi un kad B. viņai paskaidroja, ka tētis ir prom, esot to ļoti sāpīgi pārdzīvojusi, līdz B. ienāca prātā mums piezvanīt. pēc telefonsarunas ar mums abiem viņa esot uzreiz nomierinājusies, pagriezusies uz otriem sāniem un aizmigusi. šķiet, viņai ir bail, ka viņu pametīsim.

nu un šorīt dabūju pa galvu no B. par to, ka faktiski nostājos viņas pusē situācijā, kur A. pret viņu izturējās ne pārāk korekti. šķiet, ka mātes aizstāves instinkti nemirst arī, kad dēlam pāri 30. ehehe. un viss ir labi, bet noskaņojums gan pabojāts diezgan pamatīgi.