jaunais hīts (pēc kaut kad aprakstītā ausj ausj kopā ar rādīšanu debesīs, kas nozīmē "lidmašīnā man sāpēja ausis") atkārtojamības ziņā ir "musj, au" demonstratīvas sev rokā košanas pavadībā, kas ir topā kopš vakardienas. jātulko kā "man rokā iekoda muša un tas sapēja". mēs ar A. gan šaubamies, vai tā tik tiešām bija muša, drīzak dundurs. bet mazā A. atšķirību nezina, viņai tā ir liela muša.
agrāk vienmēr (kad bija tāda iespēja) izlēja ūdeni no dušā stāvoāš kaķa dzeramtrauka. nu jau otro vakaru, mazgājoties, to ne vien izlej, bet arī piepilda un uzmanīgi noliek atpakaļ. šodien nopirkām zemenes un tad viņa, pēc dažu apēšanas, cītīgi kursēja starm zemeņtrauku, mani un A., tās ogas mums nesot un ar sajūsmīgām acīm liekot tās mums mutēs.
neteiktu gan, ka bērnkopība būtu vieni vienīgi prieki. šodien diendusu viņa ratos gulēja precīzi 40 minūtes. tieši tik daudz, lai mēs paēstu lidojošajā vardē, bet nepagūtu izdzert dzērienus un lai mazā būtu pagulējusi bet ļooooti tālu no izgulēšanās. kā rezultātā, drīz pēc pamošanās, sarīkoja vājprātīgu traci, kliedzot pārmaiņus "nēēe, nēēe, mamma, mamma, opā, nēee, ķapa, neēēeē, āaāā" utt utjpr, vienlaicīgi spārdoties un pastiprinot kliegšanu/spārdīšanos pie jebkuriem centieniem jebkā viņai tuvoties/jebko viņai teikt. tā tas turpinājās.. nezinu. kādu stundu. kamēr pa galvu pa kaklu atstājām restorānu, kamēr aizgājām līdz berga bazāram, kura tuvumā bija mūsu mašīna un arī kamēr tikām mājās. tad viņā pakāpeniski nomierinājās un pārējo vakaru pavadīja kā pilnīgi normāls bērns.