Mani bērnībā mācīja turēt muti ciet, kad runā pieaugušie, nejaukties pa vidu ar citām tēmām, lai pievērstu sev uzmanību. Un šobrīd to mācu savai meitai.

Tas man nav atstājis traumu, tas ir iemācījis noklausīties otra cilvēka sakāmo līdz galam, nebāžoties teikuma vidū ar "bet es... bet man.. a zini kā es... man toreiz gan bija tā..." Bet katram savādāk, jo katrs jau mēs apvainojamies par dažādām lietām :)