ai es esmu kaut kādā ne pārak jaukā dzīves vietā no vienas puses (No citām nē, bet tieši no šīs). tāds panisks, nu jau kādu laiku ievilcies "ko lai dara, bļāā, ko lai ar dzīvi dara, nu ko lai dara (padauza galvu pret sienu), ko lai dara, moš to, a moš mācības, a moš darbs, a moš vel 101 nodarbe, kas mainās ik pēc dienas, ai nu labi, moš tomēr dzemdēt un visus šos sūdus atlikt uz pāris gadiem". kaut kā tā.

es joprojām neesmu droša, ka otrs bērns nenobeigtu gan mani gan manas attiecības, but than again, to varētu izdarīt arī šī mana "radošā dzīves meklējumu krīze".