Eh, lai nebūtu jāvaktē nereāli daudz, ideālais būtu mazāk trauslu un interesantu lietu apkārt. Nu ne jau baltas sienas, bet tomēr stipri mazāk, tad varētu novaktēt to, kas paliek. Mums gan mājās sāk trūkt vietas, kur viņa netiek klāt, bet ar laiku jau saprotu, ka tur jānoliek tikai tiešām, tiešām svarīgais. Trauki nav svarīgi, pāris reizes saplēsa glāzi, pateicu "Nekusties! Redzi, glāze saplīsa, nokrita un saplīsa, ai, ai, ai, tagad jāsavāc un jāmet ārā". Planšetes mums stāv uz augstākā grāmatplaukta :)

Man gan cita bēda, viņai ir kautkāda selektīvā neuzmanība - grūž un gāž lietas pa ceļam itkā pat nepamanot, bet tajā pašā laikā ir lietas, ko dara ļoti uzmanīgi, tā ka nav tā, ka galīgi akla būtu.. Un tad es kā veca plate "Uzmanīgi, lēnām, uzmanīgi, skaties, kur tu ej!" :D