Par gulēšanu - nē, mums ir pārāk daudz bērnu un pārāk maz istabu, lai varētu nodrošināt to, ka viņi katru nakti guļ, kur pieklājas, un piedevām vēl katram ir savas zamaškas par tēmu. Pamatā mēs cenšamies ieviest principu "vecāku gultā drīkst gulēt ne vairāk par 3 cilvēkiem vienlaicīgi, ieskaitot pašus vecākus, izņemot kritiskas situācijas", bet bija kaut kāds pērkona negaiss, kurš beidzās ar visu ģimeni vienā gultā, labi, ka vēl omamma nepievienojās pilnai laimei. Bet nu tas iekategorizējās pie "nopūta", nevis pie "es tagad te pamācīšu, kā pareizi bērnus audzināt" :D Lai gan ko tur nopūsties, vajadzētu to patentēt kā "audzināt bērnus pēc senlatviešu metodēm un ieviest lielo saimes gultu visai varzai", varētu pat kursus organizēt. :)

Bet īstenībā jau to aizliedzamo lietu nav nemaz tik šausmīgi daudz, ne simtiem. Stella, teiksim, nedrīkst darīt kādas trīs lietas (viena pati nesties lejā pa poliklīnikas trepēm, atgriezt glāzes plīti un - tad, kad mēs viņai ierādīsim, ka ārā ir iespējams staigāt - iet uz ielas/velisopēdu celiņa), pārējās ir vai nu neiespējamas (kādi vēl lieli un trausli spoguli, wtf) vai pašmācības ceļā apgūstamas (vīramātes kaķa aiztikšana, karsti priekšmeti, "ja izrauj datora vadu, tad nav multenes"), vai lielākajā tiesā gadījumu nevēlamas, bet ne kritiskas (nevis "nedrīkst", bet "tā nevajag" vai "bet tagad izvelc to krītiņu no mutes un pazīmē" vai "ja tu liesi ūdeni uz grīdas, es tev atņemšu krūzīti", vai "viss, tualetē tagad ir tumšs, nāc ārā" vai "āāāā [cenzēts] [cenzēts] nu labi, ja jau tās auzu pārslas ir uz grīdas, tad paspēlējies vien, vismaz pusstundu būs miers").