trūkst iespēju ar kādu parunāt. ne ar kādu konrētu. teorētisko iespēju ir pārpārēm, nepietiek reālo, "pats no sevis notiek" iespēju, kad viss ir viegli un tā kā pats no sevis.
trūkst iespēju izdomāt un darīt. iet vakarā uz kino. ne pēc 2 nedēļām un rūpīgas plānošans, ne "tikai trešdien, rīta seansu", bet "šeit un tagad, jo tā gribas".
trūkst intelektuālās barības (pie kā gan es cenšos strādāt), teātru, koncertu un tam līdzīgi.
bet ir daudz daudz daudz kas cits, kas ir nācis klāt un ko es negribētu dot atpakaļ salīdzinot ar sevi pirms 3 gadiem. piemēram, sevis apzināšanos. un vēl visu ko.
+ saskaņā ar kādu ieteikumu, tagad par katru "ierīcinga" gadījumu vakarā, kad mazā pārnākusi no dārziņa, pirms viņa aizgājusi gulēt, speciālā trauciņā jāliek 1eur.