skat atbildi smillei. kamēr bija tā, ka mierīgi aizmiga, bij tik jāsēž blakus, tikmēr tas bija ok. bet tad viņa vairs nebija gana nogurusi pirms miega, lai viegli noplīstu, un tad sākās cirks, bļaušanas un ārdīšanās pārmaiņas ar spēlēšanos pusstundu līdz stundu. tad es sapratu, ka, ja tāpat ir histērijas un čakars, nesaredzu jēgu, sēdēt un klausīties blakus. nu un mazāk kā 2ned laikā aizmieg bez problēmām. jāsaka arī, ka, atskaitot 1-2 vakarus, ar to iešanu ārā no istabas, iemiga ātrāk, nekā ar vecāku blakus. mēs gan nācām pie viņas ik pēc 1-3 minūtēm (tad 2-4, tad 3-6 utt utt, bet tas nemainījās katru dienu, bet gan reizi vairākās), nolikt guļus, papaijāt galviņu, pateikt "guli" un tad prom.