man ir mazliet cita pieredze. kad viņa sāka gulēt 2 diendusas pa dienu (pārgāja no 3), viņa vakarā aizmiga diezgan viegli. tad pagāja laiks un aizmigšana vakarā palika par aizvien sarežģītāku un ilgāku padarīšanu. tad viņa pārgāja uz 1 diendusu un hops, kā pēc burvju nūjiņas mājiena - bērns aizmieg dažu minūšu laika. bet ja kādu dienu nejauši nosnaudās 2x, tad aizmigt atkal grūti. un nu gulētiešanas atkal palikušas pagrūtas. man šķiet, ka viņa neprot aizmigt un to nevēlas, kad vecāki saka, ka ta kā vajadzētu. un tagad viņai nu jau ir gana daudz spēku vakarā lai varētu uzreiz neatplīst aiz pārguruma.

ā vēl laikam jāpiemin, ka, ja agrāk viņa gribēja, lai iemiegot es viņai pieskaros, tad pēdējā laikā viņa to nevar ciest. daļēji šito uzsāku arī tādēļ, ka, acīmredzami, ciešs kontakts viņai vairs nav nepieciešams.

šodien pa dienu un šovakar (tā sanāk laikam trešā diena) viņa nolikta gultā, gan ar pudelīti, turpat arī palika un mierīgi aizmiga. pa dienu esot kādas 3-5 minūtes raudājusi (es tad nebiju mājās), vakarā vispār ne pīkstniena. tas, protams, neko negarantē nākotnē. + iet gulēt ar pudeli pusotra gada vecumā droši vien nav labākais ko darīt, bet ar to cīnīties es vēl nespēju. nejūtos arī, ka vajadzētu. šajā (mātes-bērna) padarīšanā cenšos vadīties pēc veselā saprāta un intuīcijas.
kāds ir Tavs plāns sakarā ar gulētmācīšanu? man tiešām interesē :)