man jau arī nav baigo ilūziju par to ka nu es audzināšu, nu tik darīšu.
nav tā, ka pārmaiņas gulētiešanas veidos rosina tikai dārziņa tuvošanās. ja vien viņa aizmigtu tā kā agrak, 5-10 min laikā, kamēr sēžu blakus, mani tāda lieta kārtība visticamāk apmierinātu vēl nezincik gadus (teorijā gan tāpat gribētos iemācīt bērnam aizmigt pašam, tas šķiet gana svarīgs un noderīgs skill's pats par sevi). bet tagad viņa ir sākusi miegam pretoties. viņa ar to naturāli cīnās. es varu nosēdēt pie viņas gultas pusstundu un pat stundu, pirms diendusas nereti visu pusotru un viņā psiho tieši tāpat itkā es nebūtu klāt. psiho, tad spēlējas, tad atkal psiho. bet gulēt neiet. nu un šādā kārtībā man ir diezgan grūti saredzēt, kādēļ lai pie viena nemāca viņu aizmigt pašu, ja jau tāpat jākašķējas.
ieguvums šādai pieejai ir jau tagad, viņa ir ar mieru aizmigt pati un diezgan ātri, nekādas bļaušanas un spēlēšanās, ka tik es tomēr esmu klāt :D