Es esmu atmetusi šīs jaukās, romantiskās idejas par bērnu audzināšanu :D

Dārziņā bērns skaidri zinās, ka viņai nav izvēles un nāksies gulēt tā, kā ir. Tb tie būs pilnīgi citi apstākļi, uz kuriem iepriekšējais treniņš praktiski neattieksies. (Vai, precīzāk, ar radināšanu aizmigt vienai jūs tiklab varat viņai to iemācīt cik radīt papildu trauksmi iz sērijas "ja es eju gulēt, tas nozīmē, ka viss ir slikti", 50/50.)

Nē nu labi, basically ar to audzināšanu un radikālām "pupam/gulēšanai/pamperim/etc nē" lietām, manuprāt, ir tā, ka ir pareizi dzīvot tā, kā visiem ir ērtāk, līdz brīdim, kad vecāki saprot, ka šitais vairs krastā točna neies - bez variantiem - un tad arī ieviest radikālu risinājumu. Kamēr nav 100% pārliecības par to, ka tā dzīvot nedrīkst, tikmēr nav jēgas par to uztraukties, jo 1) bērns ta labi jūt, kurā brīdī pieaugušie ļurkājas 2) vienmēr pastāv iespēja, ka bērns pēkšņi pats salabosies pirms radikālo metožu ieviešanas.

That said, man ir lielas aizdomas, ka tu šobrīd redzi nevis Pieredzējušas Bērnkopības paraugu, bet gan Veiksmīgas Pieaugušo Dresēšanas rezultātu :D