es nāku no 3bērnu ģimenes, kur biju vecākais bērns. un agrā jaunībā, tā ap padsmit gadiem man bija nelāgais paradums ilgstoši sēdēt uz poda un lasīt. tad es uzsāku patstāvīgu dzīvi un šis ieradums izzuda. tagad, kad man sāk atgriezties vēlme ilgāk pasēdēt tualetē, es saprotu, ka tā ir pazīme, ka trūkst vienatnes un tādā veidā psīhe cenšas to kompensēt :D
bet nu jā, ko lai dara, bet darbi ir svarīgāki par atūtu. un pie dienišķās pusstundas-stundas atpūtas jau es parasti tieku, veģetējot pie datora, kamēr viņa guļ :)