Kad braucu ārstēties (Lauvam bija 2 mēneši), mani pārņēma pilnīga histērija. Sevišķi tāpēc, ka nezināju, vai mani neliks slimnīcā un vai es savu mazo todien un tonakt vēl redzēšu. Sāku rīt asaras jau pēc stundas, bēdas un pasaules gals, pati bērna prātā.
Un jā, es joprojām neganti apskaužu visus vaļus-invalīdus :/