runājot par to, kādēļ es (kā jau jaunā māmiņa ar milzumdaudz brīvā laika un nekādām īstām nodarbēm, hehe) neadu un nedaru citas tam līdzīgās lietas.
ņemot vērā, ka naktī bija 2h jāņošana, modos salīdzinoši vēlu, ap pusvienpadsmitiem. pa pagājušajām nepilnām 2h esmu pabrokastojusi, sakopusi māju (grīdas slaucīšana, trauku mazgāšana un tādas lietas), salikusi izžuvušo tīro veļu, ielikusi drēbes mazgāt, mazliet atpūtusies, saskaitījusi tēriņus un vēl šo to. tagad man ļoti gribas palasīt, bet nez vai sanāks, jo kamēr bērns guļ, vajadzētu sataisīties ārā iešanai (lai var pabarot un iet, citādi nekam nepietiks laika).
nu un tad kad viņa celsies, kā jau minēts, būs jābaro un jāiet, tad jānāk un jādarbojas un jādarbojas un jādara (pa vidu pabarojot bērnu 3-5 reizes atkarībā no viņas vēlmēm), bet vakarā, cerams kaut cik nesāpīgi noliekot viņu gulēt, manis atliks (pavisam noteikti, jo tā ir vienmēr) vien kādai stundiņai paveģetēt pie datora. jo spēka vairs nebūs. un laika arī nē.
kur nu te vēl rokdarbi.

(nē, es nemaz nesūdzos, kamēr mazā A. labi guļ un dienas pavada ne tikai bļaujot, ir ļoti labi)

nu un šī visa kontekstā ir diezgan kaitinoši ik pa brīdim dzirdēt no citādi tik izpalīdzīgā un saprotošā un visādi citādi fantastiskā partnera, vīra un tēva "nekārto to un šito tagad vakarā, tev tak rīt tam būs visa diena", "kāda starpība ka pa nakti nesanāk pagulēt, tev tak rīt tam būs visa diena"