ne tā labākā no dienām
sākās ar mežonīgu aukstumu (nācās vilkt džemperi, bet mazā A. bija nosalusi pat zem segas), turpinājās ar grūti izturamu fekāliju smaku sabiedriskajā, kas vajāja mani vēl ilgi pēc tam, zvanīšanos santehniķiem, pārvaldiekam u.c. no tās šlakas, un citām jaukām lietām kā bērna brēkšana ielas vidū un mājās un tā tālāk un tā joprojām.
rezultātā man nav spēka, sāp mugura un citkārt es uz apkārt notiekošo skatos gaišāk.

viens labi, vakariņas sanāca labi :)