tā jau runā, ka katrs bērns savādāks. Alise sākumā ēda pusi uz pusi atslaukto no pudelītes un krūti. bet tad, aptuveni 2,5 mēnešu vecumā, viņa saprata (kā tas nereti notiekot), ka pudelīte ir foršāk, vieglāk un paredzamāk un atteicās ēst no krūts. pēc ~ 2 nedēļām smagas cīņas (par ko es īsti nezinu, vai tiešām bija vērts), kuru laikā es nemaz nedevu pudelīti un konsekventi ar varu baroju viņu ar krūti (bet viņa brēca, griezās prom, spļāva ārā un nemaz necentās zīst), viņa tomēr sāka ēst no krūts normāli. jāsaka, ka problēmas ar krūstbarošanu mums ir beigušās (vai drīzāk pierimušas) tikai pēdējās pāris nedēļās un tagad man ir ļoti bail ka tā viena pudelīšreize būs atgriezusi mūs laikā pirms mēneša un ka visa tā nenormālā cīņa un grūtums