šodien fanntastiski izstaigājāmies pa pārdaugavu. gandrīz patrobelējām vienu cibiņu (bet beigās tomēr gājām garām, pieņēmām, ka tas aizņemts) un pieklauvējām pie otra loga, bet tur mājās neviens nebija, vai vismaz neatbildēja, ja. bērns ir cukuriņš, kad dod ēst, tad nekā, tiklīdz iziet ārā (pirms tam kādu stundu-pusotru cenšoties pabarot sēžot uz vietas), kā mute liela un brēciens skaļš, dod ēst, saproties. bet mēs esam viltīgāki, mums līdzi bija arī pudelītē. un vispār, šādas vasaras dienas ir laime pilnīga, žēl ka līdz jūrai grūši tikt tikai.