man ir kāda laba un noderīga īpašība. tā ir spēja noteikt, kas ir man pa spēkam un kas nē. ok, tas nestrādā uz pārpūlēšanos, bet uz darbiem un darbībām gan. bērnībā/jaunībā un arī vēlāk vienmēr zināju, ka šajā kokā/žogā es tikšu (sevi īpaši neapdraudod), bet šajā nē. un man vienmēr arī pietika prāta necensties tikt tur, kur nevaru. tāpat tagad ir ar darbiem. es labi zinu, ka mierīgi ieskrūvēšu stūrīšus atvilknēs un to tad arī izdaru. bet pie tādiem darbiem, kā, es nezinu, nosūcēja pievienošana ventilācijai, pie tā es pat neķeros. jo zinu, ka pūles nebūs rezultāta vērtas un ka te ir jāsauc kāds spējīgāks.

bet, kādēļ es visu šito. jā. nupat salaboju 2 atvilknes :) (kas nebūtu nekas īpašs, ja vien man nebūtu tik līkas rokas, kā tās man ir)