mājas tīrīšanas blāblā
ar dzīvojamās platības kārtošanu/tīrīšanu vispār ir savdabīgi. tu vari vairākas stundas saspringti ņemties, kārtot lietas, tās grupēt, pārbīdīt, šķirot un kopumā ieviest krietni vairāk kārtības/tīrības nekā bija pirms tam. bet ārēji, ārēji par to neliecinās nekas. nu tā, ka tu pusdienu noņemies, paveries apkārt, bet apkārt ir tāda pati cūku kūts kā bija.
vai arī, gluži pretēji, stundu parosoties viss spīd un laistās tīrībā, bet pēc būtības.. pēc būtības nav mainījies itnekas.
nē, protams, nekas netiek sastumts nekārtīgās čupās zem gultas vai sastūķēts skapjos, nē, tā nē. viss godīgi. lietas savās vietās un tā tālāk. bet tīrāks ir tikai ārpusē un tu pats lieliski apzinies, ka papīri nav šķiroti jau gadu un stāv nekārtīgās čupās viena uz palodzes, otra plauktā, trešā vispār atvilknē, savukārt virtuve jau pāris mēnešus brēc pēc revīzijas.. taču, ja kāds tagad uz vietas atnāks, šis kāds domās, ka ienācis tīrības un kārtības mekā bezmazvai.
tā jau viss labi un pašsaprotami, bet, kārtējo reizi ar to saskaroties, rodas savāda sajūta.