es, protams, arī nevaru noturēties, lai arī tehniski atskatīties skaitās mazliet par vēlu.
pagājušais gads bija jaukiem notikumiem un labām pārmaiņām pilns, tomēr iekšēji visai grūts un sarežģīts. ar visādām pārslodzēm, drebelīgumiem, trīcelīgumiem un svārstībām.
nākošajā gadā gribētos, lai šeit viss paliek tik pat labi un skaisti, kā bija, un lai sāk nākt sapratne par to, ko varētu darīt (ilgtermiņā).

sagaidīt jauno gadu pie Brandenburgas vārtiem patraucēja miljonais pūlis un tas, ka uz svinību vietu ieradāmies desmitos vakarā, nevis ap četriem pēcpusdienā. taču bijām diezgan tuvu un salūts. mazāk kā izrāde, kā tas ir rīgā, taču dažādāks un lielāks. un šaušana. katrs vācijas iedzīvotājs laikam domā, ka viņa pienākumos ietilpst nopirkt vismaz nelielu (bet labāk lielu) petaržu (vai kā to pareizi sauc) komplektu un to izšaut. laikā starp 31. decembra paagru vakaru un 1. janvāra agru rītu. laikā no pusnakts līdz kādiem 3 sajūta ir, kā karā. visur, VISUR sprāgst, svilpj un skan, visu ir ietinis sēra mākonis un tu jūti, ka tā nav tikai šeit. tā ir VISĀ pilsētā.
un drošības kontroles joslas. visi zina, ka būs, taču tāpat nes līdzi n-tās pudeles, kas vai nu kaut kā jāiešmugulē iekšā, vai steidzīgi jāizdzer pirms vārtiem. TĀDS daudzums ar tukšām pudelēm un pudelītēm ir kaut kas visai iespaidīgs :)
un vispār, pirmoreiz bijām tik lielā ballītē. nezinu vai atkārtošanas, bet redzēšanas diezgan vērts.

nākošgad jaunais gads jāmēģina sagaidīt kādā pavisam mazā un sūnainā miestā, tā sakot, kontrastam :)

par šodienu man liekas viss ir skaidrs, braucām mājās :)