cik laba sajūta tomēr tā ir, kad strādājot ar ko netīkamu, beidzot uzduries kaut kam negaidītam, gandrīz vai interesantam. būtu jāiet gulēt, rīt diezgan agri jāceļas, bet no manis ārā nāk rindiņas un atkāpes. vienīgā skāde ir tā, ka jau tagad ir skaidrs, ka darbs būs stipri par garu. un ko lai es tur īsinu, eh.
upd. bāc, jau 34 standartlapas. Un man kopā vajag ne vairāk kā 45. Tas nozīmē ka pamattekstam nav jāpārsniedz 37. un man vairākas nodaļas vēl nemaz nav sāktas. bā-āc.