Es Tev lielā mērā piekrītu praktiski visā.
Kad es runāju par standartiem es nerunāju par to, kā jābūt, bet par to, kā vidēji ir. Un bērni ļoti daudziem dzimst starp 19-21 un ap 27-28 jau domā par skolu. Nesaku ka tā ir vai nav jābūt. Vai ka tas ir slikti vai labi. Katram ir tā, kā viņam ir.
Par piedāvāšanu. Savā ziņā tā ir, bet savā.. nu nezinu.. lai kāda mana dzīve būtu, tomēr daudzi teiktu, ka tas drīzāk ir labi, ka es esmu. un manis, tāpat kā ļoti daudzu citu diezgan labvēlīgās ģimenēs izaugušo šajā pasaulē nebūtu, ja viņu vecāki cītīgāk plānotu un apsvērtu. pieaugušam un pastāvīgam cilvēkam bērns manuprāt nereti var nākt tad, kad sanāk. īpaši, ja runa ir par pāri. protams, ja pats nav nolēmis savādāk.
Par pārapdzīvotību pilnībā piekrītu, bet es šaubos, ka pasaules mērogā kaut kas mainītos uz labo pusi(un vai mainītos principā), ja latvieši izmirtu. kaut kas mainītos tikai pašiem latviešiem un to kaimiņtautām mazlietiņ.
Jā, aborts ir izvēles iespēja. Un, kā jau rakstīju austgāk, varbūt tik tiešām nevaru par to spriest, jo man pašai nav nācies ar to saskārties. Bet runā, ka vecumdienās nedzimušie bērni nāk sapņos.
Ok, vienalga par sapņiem, jā, abortus nav jāaizliedz, jā, aborti ir vajadzīga iespēja. Bet tos izmantojošo sieviešu informētība par to, kas īsti ir aborts nereti ir dramatiski nepietiekoša.