šodien sterilizējām lielkaķīti. ļoti sāp uz viņu skatoties. jau kādu brīdi spēj paiet bez krišanas, bet staigā tāpat diezgan dīvaini. un joprojām īsti nekontrolē urinēšanu. drebelīga un nelaimīga čupiņa.
bet tagad, tam visam klāt, viņa ir jāieslēdz. un es nezinu, kur. guļamistabā mazliet baidos, jo es nezinu, kur viņai ienāks prātā gulēt, ko sasmērēt. un viņa izmisīgi gribēs prom. un mēs gulēsim un nevarēsim izlaist. bet vannas istabā būtu vēl briesmīgāk. tā ir maziņa un tur ir auksti un vispār neviens nevar izlaist. bet atstāt kopā ar moru pa nakti gribas vēl mazāk, jo mora var īsti nesaprast, ka lielkaķītis jāliek mierā, un viņu mocīt.
eh. es zinu, ka sterilizācija ir ļoti vajadzīga procedūra. bet, dieviņ tētīt, tam kaķītim taču sāp ://