blabla
beidzot esmu tikusi līdz tīrīšanai. beržu visādas virsmas (sienas tur, vietām, durvis arī, grīdas, protams un tādā garā), kārtoju skapīšu saturu un domāju. nē, bet, tiešām, ir daudz tādu cilvēku, kas tīrot bīdītu nost arī mēbeles? es varu saprast visu ko, bet šitādu varonību. laikam tomēr ne.
jā, nesen biju viegli pārsteigta par faktu, ka ir cilvēki, kas vismaz reizi nedēļā pārcilā VISU plauktu/skapju saturu to tīrīšanas nolūkā. vēl dīvaini šķiet mazgāt grīdu divreiz nedēļā. bet tie kas to dara tagad mani, droši vien, uzskatīs par neiedomājami netīrīgu un paviršu.

vēl ir tā, ka ar mājas "labiekārtošanu" šeit pamatā nodarbojos es. A. ir vēl slinkāks un nevērīgāks pret lietām nekā es (agrāk man šķita, ka tas nav iespējams). tā nu es situ naglas (ja spēju), krāsoju, līmēju un visādi citādi. kad saņemos (kas notiek reti). šovakar, piemēram, esmu iedzinusi trīs nelielas naglas. vienu tualetes papīra turētājam, divas dvieļiem. (jā, man ir slinkums nopirkt normālu turētāju un āķīšus. bez tam, es nemāku darboties ar urbi)
un A., protams, palīdz, ja es palūdzu. bet nav arī tā, ka grūti iesist nelielu naglu :>

un ciemiņi. ar ciemiņiem ir interesanti. reizēm nāk tādi, kas ir viesi. nu, tu tīri, kārto, klāj uzkodu galdu un pulē tējkannu/vīna glāzes. citreiz nāk ciemiņi. tie neļaunosies par lieku putekli un ļaus tev justies brīvāk. bet vēl ir tādi, es nezinu, kā lai viņus nodēvē. nu tādi, kurus tu uztver gandrīz vai par dzīvokļbiedriem (ne jau vispār, tikai tajā brīdī kad viņi ir klāt). tu piedāvā tēju un pajautā kā klājas, taču citādi jūties "kā mājās". un tad jūs tur sēžat, tādi ērti un silti, viens lasa, cits atkal raksta, mazgājas vai sildās. visi tādi labi ciemiņi.
nemaz nevaru saprast, kuri man patīk labāk. droši vien katri savā laikā.