t. kursi man ir devuši vismaz vienu. apziņu, ka atmiņa var būt krietni ietilpīgāka, nekā šķiet. un ka ietilpināt tajā lietas nav nemaz tik grūti. ir tikai jāzina, kā. pirms es nejauši attapos, ka zinu praktiski visu tekstu bez jebkādas mācīšanās, visu to monologu atcerēšanās šķita man gandrīz vai bezcerīga.
un, varbūt savādi, bet sajūta pēc šīs daļas beigām ir laba. ne nu tādēļ ka beidzās. bet par visu to. pat ņemot vērā, ka šķietami zinu, kas un kā tas ir.
mazliet uztraucos. runājot pieķēru sevi pie domām par nepareiziem momentiem un tā, ka nu jau pienācis šitas, bet tagad tas, nu jau beigas. mazliet nereāla sajūta. un uzreiz pēc tam automātiski apēdu kādas 5 konfektes no vietas (pirms tam labi ja vienu). ar visu to, ka varēja būt labāk, man ļoti patika. un arī šitik mazs fragmentiņš ir spējīgs kļūt par bērnu.
ā un. j.a. lomā/apģērbā esot es pavisam savādāk smēķējot. savādi. j.a. taču nesmēķē :)