par banalitātēm
nupat, ejot rītausmā pa avotu ielu māju virzienā es sajutos.. kauns, bet gluži laimīga, par to, ka savu krietno, teorijā (un praksē) pieaugušo gadu vecumā es varu šādi iet rītausmā un priecāties. par ausmu. par bezatbildību un, piedodiet, jaunību.

mazliet izgājām pastaigāties.
un šī ir pagalam īstā vasara, kad izej ārā uz mazliet pēc pusnakts, pēc kāda laika nonāc ab dambī un sākot ar to brīdi sāk palikt gaišāk. tas ir ļoti, ļoti skaisti. jauki cilvēki arī.

jauks vakars, vārdu sakot :)