es pārāk reti dzeru burkānu sulu un politiskās demonstrācijās parasti iemaldos gandrīz vai nejauši. neko nezinu kar rožkalpu, lauzrozi vai kā nu sauca to vīrieti, kurš tika minēts manis rakstītā plakātā.

šodiena bija ļoti laba. varētu pastaigāties, vai vismaz kārtot māju (jā, man ir noskaņojums pat tam), bet tas, ko es darīšu, ir gatavošu un formatēšu vord dokumentus.

varētu skatīties uz vilcienu bildēm, dzert kādu garšīgu vīnu, kam nebūtu nekādu grādu (fantastika, vai ne) un domāt par.. brīva vieta reklāmai vārdu sakot.

viens no jautājumiem ir, vai un ko sacerēt rītdien. doma bija. braukt uz jūru un/vai pasaukt kādu vakarpusē paelpot svaigu gaisu mūsu mājas apzaļumotajā pagalmā. jā jā, mums ir ļoti kruts pagalms. tur ir dzeloņdrātis, basketbola grozs un ābele. zālīte arī. un kustīgs galdiņš.

gribas pusskaidro romantiku. tā, itkā trūktu.

bet šobrīd (pēdējās dienās), es saprotu, kādēļ nevēlos noreibt/piedzerties. es pārāk regulāri sajūtos dzērusi arī skaidrā.