es neesmu nekāda "gudrā". tādēļ jo dīvaināk šķiet uzskatīt ekonomiski politisku literatūru par šausmīgi auzraujošu.
ne sliktāk kā laba daiļliteratūra, aha.
viena lieta ir darīt kaut ko, kas tevi īpaši "nerausta". taču ēnu puses ir arī situācijām, kurās tu dari kaut ko interesantu. tad tev gribas visiem stāstīt par to, cik kruti ir tas vai šitas.
nepietiek ar to, ka otrdien prezentācijas laikā pasniedzējai klārēju, cik foršs ir murakāmī. pēc aptuveni nedēļas tai pašai pasniedzējai es tik pat dedzīgi stāstīšu (vai vismaz gribēšu to darīt) par šīs lasāmvielas fantastiskumu. eh.