brīvdienās es uzvedos ļoti kārtīgi un tikli. piektdienas vakara kārtējā atklāsme "ou, piektdiena" un turēšanās pie plāna palikt mājās. baloži mani no mājas neizvilka ne-e. sestdienas nakts bija laba, bet, atkal, ļoti kārtīgi, ar filmu līdz pieciem un miegu. bet vakar, vakar, es iztenterēju no mājas pretī māmiņai un salu autoostā, pie autobusu izkāpšanas, pāri par 40 minūtēm, līdz saņēmu zvanu no mammas "kur tu esi, es jau 20 minūtes gaidu autoostas telpās". un es, es, uzskatot par varoņdarbu spēju neapraudāties aiz izmisuma, galīgi nosalušām kājām tecēju vien uz tām telpām, tādā veidā apraujot aizraujošo sarunu starp personīgo radītāju un viņas kādreizējo klasesbiedru.
ļoti kārtīgi un tikli, kā noprotams. taču šodien man tik un tā ir smaga galva un nekāda spēka. pasaules alga, hhe (jā, jā, tādēļ ir jāiet gulēt pirms četriem, ja jāceļas atoņos, bet kas tad tev deva).