tas ir tā savādi. bet varbūt nav. nav ne jausmas, kā ir citiem.
bet reizēm, kad prātā iemaldās domas par citu negatīvajiem vērtējumiem, neviennozīmīgu rīcību un tādām lietām, reizēm tādās situācijās es nesaskumstu un nenokaru galvu. es mazliet sakniebju lūpas un paceļu galvu uz augšu. kaut kāda jocīga lepnība.

citreiz atkal ir tā, ka es saprotu - labāk ir, ja slikti ir pašam, nevis, ja slikti ir kādam citam tevis dēļ. tas ir kaut kā. vieglāk. paša sliktums atnāk un aiziet. vainas apziņa paliek. ja vainas apziņa ir īstais apzīmējums, ko zināmā mērā apšaubu.