Pašam bērnu nav, bet šis (zemāk) ir apkopojums no tā, ko esmu dzirdējis no tuvākajiem vecākiem.

1) Nav tādas lietas kā sliktas skolas. Ja ir iespēja izvēlēties - parasti var izvēlēties starp parastām, humanitārām, eksaktām, un vēl dažām.. ē, tās labāk ne.

2) Ja nekas slikts nenotiek, tad šī izvēle nav tā svarīgākā. Ap to brīdi, kad bērns būs septītajā klasē, būs iespēja mainīt skolu. Šajā brīdī vajadzētu bērnam klausīt. Ja vēlas palikt turpat - fine. Ja vēlas matemātiku (eksaktās) - jāsāk meklēt konkursi. Ja grib humanitāro - tas pats.

3) Sūdīgāk ir, ja bērnam nepatīk. Šeit ir divi varianti.

3a) Bērnam nepatīk novirziens. Pēc 7. klases to var mainīt. Easy.

3b) Bērnam... ir problēmas ar biedriem vai skolotāju. Šajā gadījumā jārunā ar bērnu, jātic tam, ko viņš saka, un jāimprovizē pēc apstākļiem. Tas var nozīmēt jebko.

Galu galā - pienāks pamatskolas beigas. Vidusskola ir redzamākais ceļš tālāk, bet ne vienīgies. Šajā brīdī svarīgi atcerēties, ka jūsu lopam pašam jau būs savas preferences, un būtu vēlams tām vēl pēdējo reizi paklausīt. Pirms lielās dzīves.