to celšanos astoņos no rīta es uztveru kā.. nu es nezinu. laikam kā dzemdības, tādā ziņā, ka tas būs briesmīgi, bet tas ir neizbēgami un tā vajag. tikai šis ir savā ziņā sliktāk, jo nebeigsies gadiem ilgi :D
es atkal uz to skatos kā uz visas dzīves noteikšanu. bērna dzīvi lielā mērā noteiks izvēlētā skola. pārāk daudz atbildības, pārāk maza es :/