Zetinja Tresor (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} zetinja) rakstīja, |
Kā uz to skatās. Ir daudz vīrieštiesību pārkāpumu, kurus par tādiem sabiedrībā neuzskata.
Piemēram šāda reklāma mūsdienās izraisītu nenormālu sabiedrības sašutumu: http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2012/1
Par šādām karikatūrām mūsdienu sabiedrība vēlaizvien tikai pasmejas: https://undertheturniptruck.files.wordp
Bet runājot par sieviešu tiesībām, es piekrītu, ka ir nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas, bet ne vienāds rezultāts. Diemžēl mūsdienu feminisma retorika ir balstīta uz vienādu rezultātu, nevis uz iespējām un tam es pilnībā nepiekrītu.
Piemērs: Prasīt statistiski vienādu dzimumu attiecību uzņēmuma darbiniekiem ir nepareizi, ja šis uzņēmums ir jomā, kurā sievietes retāk izvēlas izglītoties. Tas rada situāciju, kad tiek diskriminēti vīrieši, kuri iespējams ir labāk kvalificēti, jo uzņēmums dod priekšroku tām retajām dāmām, kuras izdodas atrast tikai tādēļ, ka tās ir dāmas.
Diemžēl mūsdienu feminisma retorika lielākoties ir balstīta uz rezultātorientētu statistiku, neanalizējot cēloņus. Esmu nodaļā 1 sieviete starp puikām. Pēc šīs sistēmas sanāk, ka manā darbavietā un/vai profesijā valda izteikts seksisms un diskriminācija. Kaut arī pilnīgi droši zinu, ka stājoties universitātē man bija identiskas iespējas un eksāmenos bija identiskas prasības kā puikām, savukārt savu specifisko novirzienu izvēlējos laikam es no kursa lēdijām teju vienīgā.
Un var mācīt bērniem, ka dzimumi ir vienādi un dot dzimumu neitrālas rotaļlietas, bet dabu apmānīt nevar - ir ļoti daudz pētījumi, kuri pierāda, ka katram dzimumam dabiski ir noslieces uz atšķirīgām lietām. Meitenes ir vairāk orientētas uz cilvēkiem (tapēc ari izvēlas profesijas, kas ir saistītas ar cilvēkiem) un puikas vairāk nosliecas uz lietām (un tapēc vairāk izvēlas tehniskas profesijas). Tas nozīmē, ka ja dzimumu līdztiesību mērīs tikai pēc rezultāta nevis iespējām, tad dzimumu līdztiesība de facto nav iespējama.
Sanāca baigi garais viedoklis, bet nu kaut kā tā. :)
Piemēram šāda reklāma mūsdienās izraisītu nenormālu sabiedrības sašutumu: http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2012/1
Par šādām karikatūrām mūsdienu sabiedrība vēlaizvien tikai pasmejas: https://undertheturniptruck.files.wordp
Bet runājot par sieviešu tiesībām, es piekrītu, ka ir nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas, bet ne vienāds rezultāts. Diemžēl mūsdienu feminisma retorika ir balstīta uz vienādu rezultātu, nevis uz iespējām un tam es pilnībā nepiekrītu.
Piemērs: Prasīt statistiski vienādu dzimumu attiecību uzņēmuma darbiniekiem ir nepareizi, ja šis uzņēmums ir jomā, kurā sievietes retāk izvēlas izglītoties. Tas rada situāciju, kad tiek diskriminēti vīrieši, kuri iespējams ir labāk kvalificēti, jo uzņēmums dod priekšroku tām retajām dāmām, kuras izdodas atrast tikai tādēļ, ka tās ir dāmas.
Diemžēl mūsdienu feminisma retorika lielākoties ir balstīta uz rezultātorientētu statistiku, neanalizējot cēloņus. Esmu nodaļā 1 sieviete starp puikām. Pēc šīs sistēmas sanāk, ka manā darbavietā un/vai profesijā valda izteikts seksisms un diskriminācija. Kaut arī pilnīgi droši zinu, ka stājoties universitātē man bija identiskas iespējas un eksāmenos bija identiskas prasības kā puikām, savukārt savu specifisko novirzienu izvēlējos laikam es no kursa lēdijām teju vienīgā.
Un var mācīt bērniem, ka dzimumi ir vienādi un dot dzimumu neitrālas rotaļlietas, bet dabu apmānīt nevar - ir ļoti daudz pētījumi, kuri pierāda, ka katram dzimumam dabiski ir noslieces uz atšķirīgām lietām. Meitenes ir vairāk orientētas uz cilvēkiem (tapēc ari izvēlas profesijas, kas ir saistītas ar cilvēkiem) un puikas vairāk nosliecas uz lietām (un tapēc vairāk izvēlas tehniskas profesijas). Tas nozīmē, ka ja dzimumu līdztiesību mērīs tikai pēc rezultāta nevis iespējām, tad dzimumu līdztiesība de facto nav iespējama.
Sanāca baigi garais viedoklis, bet nu kaut kā tā. :)
Nopūsties:
