es apbrīnoju, ka viņa tev tik ilgi noturējusies. man L. prasa pirkt lūpenes jau no apm 2 ar pusi gadu vecuma, un no kādiem 3iem arī tās ar zināmu regularitāti izdīc no visādiem ģimenes locekļiem un pieaugušajiem draugiem. viņai istabā ir spoguļgaldiņš, uz kuras stāv 17 (!!!!!!!!) dažādu veidu higiēniskās lūpu krāsas - baltas, ar spīdumiņiem, sārtas, tās, kas ir kā aplītis, ar dažādām princesēm, dzintara, tāda, kas iestrādāta gredzentiņā utt. utt. utt. un cik vēl nav nozaudētas pa šo laiku... prasa arī ar krāsu, bet tās nepērku - uzkrāsoju svētku dienās savu sarkano lūpu krāsu. šausmīgi grib acu ēnas, bet tās R. viņai īpaši neļauj - ir viena bērnu acu ēnu kastīte un vēl kaut kāda spīdumu bundžiņa, ko opis kaut kad bez mūsu ziņas bija viņai nopircis, kad abi bijuši veikalā. to nu tad ļaujam arī svētku dienās uzmālēt. tad vēl viņai visu laiku gribas krāsot matus - ir jau bijuši šķipsnās nokrāsoti pie friziera ar toni un visādas krāsainās lakas un krīti jau pagūti izmēģināt... man sākumā arī likās, ka baigi agri, bet nu.. a ko padarīsi? tu jau vismaz laikam pati ikdienā nekrāsojies, bet es gan un viņa to redz - arī vajag :) un mūsu mājās kosmētiku mēdz lietot pat tēvs :DDD