pirms svētkiem ļoti blīvas dienas. praktiski vienā skriešanā. mājā atkal totāls bardaks un es sēžu naktī, skanēju čekus. jo nu jau pēdējais brīdis un šis ir pirmais brīvais brīdis, kas man gadījies, lai to varu izdarīt, pa nu jau kādu laiku.
pirmā dienas daļa bija pagrūta, bet tad pamatā klājās aizvien labāk un labāk. bijām mežā pakaļ eglei, pusdienās ar reti satiekamiem draugiem un tad, vakarā, devos dzīvē viena pati. gāja burvīgi. atskaitot faktu, ka 20 minūšu laikā nevarēju atrast centrā parkvietu, nācās parkoties maksas stāvvietā.
vakar bijām brančā čarlstonā (ļoti labs, īpaši tā daļa, kur bērnus atsevišķā telpā nodarbina speciāls cilvēks, spēlējas, zīmē, līmē, kopā cep piparkūkas utml), vakarā vedu a. uz kino.