parīt braucam uz vāciju. neskaitot pašu mašīnu uz lidostu, tie būs 4 dažādi transporti plus beigās vēl gājiens līdz mājai, ja bērniņam vēl būs spēks. tad jau redzēs, kā ar to veiksies. plus pati būšana tur. bērniņš nav baigais gājējs, gājējs tur kur citiem vajag un/vai ļoti klausīgs cilvēks.

šodien bija deju pulciņa koncerts. visu pirmo deju pa pusei dejoja, pa pusei stāvēja un meklēja mūs. kad atrada, praktiski pārstāja dejot, kad deja beidzās, palika skraidīt pa zāli un tad apraudājās aiz vēlmes tikt pie manis. tika, paraudāja, aizvedām uz grupu. tur pakaļ atnāca audzinātāja, teica viņai, ka K. nav pāris, jāiet palīdzēt dejot, un, spārnota ar auklītes solījumu pēc dejošanas saņemt konfekti, aizskrēja dejot. nezinu, cik daudz viņa dejoja un kā, bet tad, īsi pirms koncerta beigām, atskrēja viena pati briesmīgi raudoša. esot nejauši saskrējusies ar galvu ar vienu no bērniem.
visādi citādi, joprojām esmu ļoti priecīga par to, ka dārziņš piedāvā pulciņus. no keramikas viņa kategoriski atteicās jau vasaras beigās, bet joprojām apmeklē sporta vingrošanu un dejas. manuprāt šādas nodarbības ir ārkārtīgi noderīgas mazās būtnes veidošanās procesā. ir tik vareni vērot, kā mazlie kunkulīši, kuri pirms pusgada/gada varbūt tikai mācījās staigāt, jau prot izpildīt secīgas darbības ritmā un tas nedara tām pāri. tās mācās.
un forši, ka dārziņš to piedāvā turpat un darba laikā. vecākiem tik jāvirina maciņš.

īpaši labi šis ir tādai personai, kā a., kas ir strauja, aizrautīga un pēc dabas nemīl piepūli. mācīties secīgas darbības un ilgtošu piepūli kāda mērķa vārdā viņai ir ļoti būtiski.