Kārtība jau tika izjaukta tikai šīs pēcpusdienas pašās beigas - tas debilais jogurts pa pusei pats izvēlās no ledusskapja un man nemanot ne līdz galam saslaucījās, neskatoties uz maniem centieniem, un tas piens - tas vispār ir stāsts par nodevību; novele par cēlo vīru, kas dienas vidū dodas medīt mamutu, bet mamuta vietā atrod siļķi, tomēr pats - sievu pabarojis - ir spiests taisīt makaronus ar mērci, un tad, kamēr abi katli ir uz uguns, notiek Negadījums, nu, tāds, ar Lielo N, un pēkšņi piens sāk mukt un sprukt, un tad piedeg pie tā riņķa, bet ne jau ar to šis stāsts beidzas, jo Cēlais Vīrs uzreiz metās meklēt lupatu, ar kuru slauka un slauka karsto virsmu, līdz tā gandrīz aizdegas...

Un beigu beigās no visas potenciālās katastrofas palika tikai tāds nieciņš, kā mazs jogurta pleķītis uz flīzes un maza, kraukšķīga piena garoziņa ap liktenīgo plīts riņķī...