Galvenokārt tāpēc, ka es neesmu diez ko altruistisks attiecībā uz svešu cilvēku problēmām.

Ja izvērstāk, tad manas prioritātes dzīvē pašreiz ir nodrošināt savai ģimene un sev ērtu, komfortablu dzīvi, relatīvā materiālā labklājībā. Izmitināt pilnīgi svešu bērnu, turklāt tādu, kas, visdrīzāk, ir no kara traumēts rada virkni problēmu, no kurām finansiālās ir vismazākās. Man nav nedz laika, nedz spēka, nedz vēlmes, veltīties svešam cilvēkam - man tas bērns būtu nenormāli liels traucēklis un viss. Un man to nevajag.