es nedomāju, ka viņa tāda ir dēļ vīrieša uzskatiem. tas kaut kā.. maigi viens otru papildina varbūt, bet pa īstam neietekmē.

es piekrītu, ka visu malt sev cauri nav vērts, jā. bet es nepiekrītu savas mātes uzstādījumam "ja ar viņiem tā notiek, tad viņi to ir pelnījuši, ar mums arī notiks, ko mēs esam pelnījuši un jo mazāk mēs par to domāsim, jo labāk, jo nedomājot par ļaunu mēs pavairosim labu". un viņa to pagalam nopietni.

bet vēlmi sev nekaitēt es saprotu, protams. citi šajā ziņā ir krietni gudrāki kā es :)