Lielais Ikarus lielā ātrumā brauc pāri Salu tiltam. Nāk prātā domas par to, ka mēs ietriecamies tilta margās un ielidojam Daugavā. Nākamā doma - autobusā ietriecas smagā kravas mašīna, un autobuss uzsprāgst.
Sēdēju es krēslā, virs kura ir pieskrūvēts bleķa gabals ar autobusa nummuru. Domas - skrūves no vecuma ir sarūsējušas un no autobusa kratīšanās palikušas nestabilas, un atskrūvējas vaļā, bleķis uzkrīt man uz galvas.
Pieturā stāv puisis, kas izskatās pēc narkomāna. Domas - iekāpj autobusā, izvelk pistoli un nošauj mūs visus.
Galvenais visas šīs domas iztēloties ļoti spilgti un reāli, līdz pienāk tas moments, kad tu nespēj vairs izturēt un gaidīt, kad tas beidzot notiks. Sakāpināt emocijas un uztveri.

Vakar autobusā bija tikai kādi četri pasažieri. Šodien troleibuss bija pilns. Un prātā nāca doma tāda - kas ir labāk - mirt autobusā, kurā ir maz cilvēku vai troleibusā, kur to ir daudz.
Tātad: Troleibusa variants būs masu traģēdija, un paliks visiem atmiņā, ierakstīts vēsturē. Autobusa variants - katrs cilvēks pēc tam tiks izcelts atsevišķi. Ko labāk atstāt pēc nāves?