Freedom's just another word for nothin' left to lose
Šodien tiku pie , par ko paldies liels jāsaka Alisei, kas patiesībā made my day. Jau nedēļas sākumā, graužot to pašu ledu, kas garšoja pēc kolas, sajūsminājos par smuko albuma vāka noformējumu. Pagājušais albums arī bija sasodīti glīts, man vismaz ļoti patīk tie spārniņi.

"Madara, liec to eksāmenu ķīmijā, tad tu būsi vienīgā no mūsu klases, kas likusi!" Arguments ļoti spēcīgs un pārliecinošs, taču sākot no šīs dienas atkāpšanās ceļa vairs nav. Ja ir, tad ļoti, ļoti līkumots un sasodīti šaurs. Patiesību sakot, es nezinu, ko es darīšu ar to ķīmiju. Nākamā nedēļa būs briesmīga, bet tomēr ceru, ka ne.

Ar kedām nestaigāju, taču šodien un vakar, kad ārā līst un izskatās pēc augusta beigām, un manas zaļās kurpes ir aiznestas uz remontdarbnīcu, nestaigāšu jau es ar augstpapēžu kurpēm un mugursomu. Tad nu šodien manas kedas tika apzīmētas. Iešu mazgāt.

Mugursoma savukārt man bija tādēļ, ka nodevu grāmatas bibliotēkā. Aiznesu 11, bet bibliotekāre mani informē, ka man vēl 14 jānodod. Dude, that's sick. Tā vietā paņēmu visu vidusskolas ķīmiju, lai nākamā nedēļa nebūtu skumīga.

Un visbeidzot, šo visu rakstu no brāļa datora (atkal), jo manējais (atkal) ir kļuvis par pilnīgu dārzeni - tas var stāvēt, neko nedarīt, bet tik un tā sākt bojāties. Redzēsim, vai manas aizdomas par videokartes miršanu apstiprināsies. Nezinu, uz cik ilgu laiku manas internetkomunikācijas tiks ierobežotas, ceru, ka labi drīz viss būs kārtībā un tikšu pie mūzikas klausīšanās. :)