Reizēm dodos nelielā pastaigā gar jūru. Bet. Kas gan šis, principā, veselīgais un estētiskais rekreācijas resurss ir salīdzinājumā ar manu iztēli? Lūk, kāpēc mani patiesībā nespēj aizkustināt shīs pastaigas (un daudz kas cits). Šeit rodas mans Riebums. Vienīgais ar ko parasti, kad esmu izgājis no dzīvokļa, rodas būtisks kontakts ir svaigais gaiss. Viss pārējais: koki, cilvēki, dabas skati - man liek sajust tukšumu. Varbūt tas ir tikai ārējais izskats un atrodot tuvāku kontaktu ar kādu no šīm lietām - es sajustu simpātijas un dzīvesprieku.