Kaa ieraudziit to, kam neesi gatavs noticeet?

Ir paari vieniem, naktii. Briidi atpakalj staaveeju daarzaa un vienaldziigi skatiijos uz zvaigzneem. Bija pavisam skaidras debesis, vareeja veerot neskaitaami daudz zvaigzhnju uz visuma tumshaa fona.
Tad es kaut ko ieraudziiju. Sajuuta, kas tajaa mirklii paarnjeema praata visneskartaako apzinjas dziili, ljauj man atjaust, ka neko tamliidziigu liidz shim neesmu redzeejis. Tas bija shoks, kam, manupraat, nepastaaveeja piemeerota refleksa.
Man liekas, es redzeeju, un apzinaajos, ka redzu, citplaneetieshus (lai cik tas muljkjiigi neliktos). Tas shkjita tik neiespeejami un neticami - ka tieshaam to redzu.
Seezhot tagad istabaa un rakstot sho ierakstu, ar gruutiibaam vairs atceros redzeetaa sajuutas - shausmiigi nepieredzeetas.
Meegjinaashu aprakstiit redzeeto.
Taa bija nereaala paarvietoshanaas, no viena punkta otraa. Patiesiibaa nebija redzams nekas, kas veiktu sho kustiibu, taa bija tikai zibens aatra, taisna gaismas sviitra. Visneaptveramaakais liekas attaalums. Likaas, redzeetais notiek ljoti taalu, jo shii zibsnim liidziiga sviitra bija tikpat smalka, kaa zvaigzne. Attaalums, ko tas (pienjemsim to par "To") veica bija milziigs, tachu, "zibshnja" paraadiishanaas un nozushana, neilga pat sekundes desmitdalju. Nedomaaju, ka liidz galam speeju aprakstiit attaalumu, ko tas veica. Neticiiba saak apmaakt praatu.
Kopaa ar sho neparasto sajuutu un gruuti aptveramo pienjeemumu - pienjeemu arii, ka tas vareetu buut kaut kas pavisam dabisks, kriitosha zvaigzne, piemeeram. Tachu es to redzeeju triis reizes dazhu mirklju laikaa. Pie tam, pirmaas divas reizes - saistiitas. Tur kur pirmais zibsnis izbeidzaas, peec dazhu sekunzhu briizha, kalpoja par otraa zibshnja saakumpunktu. Treshais zibsnis nozibsniija mazliet taalaak, tachu saglabaaja liidziigu trajektoriju, kaa otrais. Jaaatziimee arii tas, ka abu peedojo zibshnju virziens bija horizontaals, un skatiijos es uz priekshu, kur zvaigznes bija virs horizonta, un nevis uz augshu. Protams, no zvaigzneem neko nejeedzu, bet domaaju, ka ja zvaigzne ir kriitosha, tad tai buutu jaakriit uz leju. Iisaak sakot: murgs, pat iisti nedomaaju vai bija vispaar veerts sho visu pierakstiit.
Vieniigi juutu, ka shonakt buus gruuti aizmigt.

Kas lai zina, varbuut shonakt debesis bija paaraak skaidras.