I don't think there's room for any tolerance of displays of faggotry in public though. Like, I shouldn't even know that you're gay. You should be ashamed of that shit. It's natural to be ashamed of it. It's UNnatural to parade faggotry around. The world is upside down right now. The order of things is that all of these people would rightly be far to shameful and afraid to show their shit to the world. The world around them is supposed to ensure they keep it to themselves. We've failed at instilling that fear.

Manuprāt, visa šī peģiku (lasi zivs uz krustojuma) tolerēšanas arka ir vnk peģiku mēģinājums iegūt vairāk partnerus. Pēc OP rakstītā sanāktu, ka ja es nezinu, ka tu esi peģiks, tu man nekādi nevari izrādīties partneris (pirmkārt jau jo es nēsmu peģiks). Bet, bļe, ja visa palašinātā iela redz tevi ar pliku dirsu, loģiski, ka jūs viens otru atradīsiet. Ķipa pāva spalvas. Un tāpēc piekrītu OP, ka peģikiem būtu jāiedzen kauns. Bļe, meklē savus domubiedrus tumšās aizmugures alejās. Tas, ka tev ir grūti atrast dirsā pisēju nenozīmē, ka man kaut kā būtu jāmainas, lai tev šo uzdevumu atvieglotu. It sevišķi ja man tas uzdevums jau saknē šķiet pretīgs (ne jau dirsā pišana kā tāda, piem., meiteņu). Tu esi jobans peģiks un kaunies par to. Tāds ir OP redzējums. Man būtu jākaunās par meiteņu pišanu dirsā, un es arī kaunos, btw. Es bļe neeju visur ar dirsā pisēja badžu pie krūtīm. Cilvēki nesapratīs. Es esmu skapī, ja, piem., man gribās kolēgai iespraust līdz atduras. Tas ir diezgan bigotēti, ka viņa to nesaprot.

#skapī #dirsā #kauns #peģiki