Es, piem., arī reiz mēdzu vairāk lasīt. Domā atceros visu to fiktīvo huiņu? Mēdzu dahuja filmas redzēt ar savām acīm, bļa. Reāli, ir pietiekami laika pagājis, ka vairs neatceros vai filma ir redzēta, vai nav. Vot tas ir lohs.

Un, redz, kāpēc tagad nelasu un neskatos zejebenčikā iekšējo pasauli attīstošas un namaste dziļas štukovinas, jo... wait for it... wait for it... man bļe ir cita huiņa, ko darīt. Bļe, piem tu pisies multiplās nedēļas ar kaut kādu irla projektu, piem tur moci skrūvē, bļe kāda dirsā vēl beiža? Pa kuru laiku, reāli? Kuram piš? Bļe, nenāc klāt ar savu grāmatu, spidovā. Vot kaut kā tā. Ak šitā? Ak nenāc klāt? Pisies dirst ar savu moci, kam viņš vajadzīgs, būtu labāk grāmatu kādu palasījis, galvu attīstījis, a kas šitais par dzelzi, ko ar viņu dara? Dinamometra atslēga, ar viņu precīzi skrūves pievelk, 600-tajā lappusē rakstīts, bet tu jau nelasīji, tev kā reiz bļe noderētu dažas pievilkt. Ā, dolbana atslēga kaut kāda, vot tāpēc mums attiecībās neiet, par kurām es visu beižā izlasīju un esmu eksperte, vot tev arī vajadzētu palasīt, pamācīties kā būt īstam vīrietim.

#abstrakti-nostūri #mentālā-vientulība #nevienam-nepiš #es-ar-es-ar