Vai grāmatas ir lohs?

Labi, es saprotu, ja tu tur lasi kaut ko vēsturisku, kaut ko patiesu. Bet ja tu vislaik dolbī kaut kādu fikciju (saprotot nevis sci-fi, bet totālu beižu), nu jebal. Tad tas neatšķiras no jebkuras citas nelāgas atkarības. Ķipa, es varu izlasīt kaut kādu abstrakto informatīvās telpas nostūri, un nevienam nepisīs, ko es tur izlasīju. Tāpat ar trīsdesmito romānu. Pie otrā varbūt kāds simps vēl turēs līdzi un, ķipa, oj pārrunājam, hi hi ha ha, man ir divi draugi un dahuja pusiju. Pie trīsdesmitā? You're on your own. Bai Feliša. Reāli, nomaldījusies no realitātes. Nevienam vairs nepiš kurš tur kuru izpisa 600-tajā lappusē.

Ko es gribu pateikt: vai zvejot ir lohs? Tur reāli 600-tajā lappusē sanāk, ka ja tu iepis 1.5 metru no grunts un tādā rītausmiņā, bet ne pie pārākās straumes, bet jābūt zāles stiebriņam virs ūdens, un vēl burbulīši jāskatās, bet pirms tav vaidzēja piebarot, vēl auklas krāsa svarīga un tad jājūt ar pirkstiem kā tur štirī peģikiem mazajiem... vai tas ir lohs? Reti kuram normijam piš. Tas pats ar rakstiskām beižām. Reāli, tur nav ar ko lielīties. Jā, bļe, tu esi viena pati tajā iedomu pasaulē. Jauki ja atrodi domubiedru, kam piš 600-tā lappuse 28-tajā grāmatā. Bet uzslava by default? Domāju nepienākas.

Kopsummā, grāmatas nav lohs, bet nevajag lielīties.

Oi, hui, es 100 grāmatas izlasīju... kurš tev nahui prasīja? Spēlē kaut fermu, pie dirsas kā tu pavadi savas dienas.

#čill #čilli #resnums #apaļīgums