Bērnībā mūsu skolā nebija neviena transdžender bērna. Aiz kam baigie bigoti bijām tolaik un paskaties uz sabiedrību, ko esam radījuši. Nebūtu bijuši tādi bigoti pret visiem nesaskaitāmajiem wannabe transdžender bērniem mūsu bērnībā, viss būtu daudz labāk šodien. Es, piem., skaidrām gara acīm iztēlojos, ka tā dura, kuru mēs apcēlām skolā prosta tak, droši vien bija apslēptā transgženderiste, kura vnk to pati nemaz nezināja. Jobanie bigoti maziņie. Moš es pats biju transdženderists. Varbūt sabiedrība ir dirsā, jo man apspieda bērnībā pupus pieaudzēt.

Iztēlojies nav paradīzes, iztēlojies visi cilvēki dzīvo šodienai. Un audzē pupus uz palodzes pavasarī, vai pimpjus.

Labrīt!