tagad retrospektā secinu, ka tas ka mūs uzkar aiz pautiem bija cena ko mēs bijām gatavi maksāt lai kārtīgi ierēktu ar čomiem, mums savā puiku starpā bija nerakstīta vienošanās ka pohuj :D

ķipa

"mazais šmuli, kur tavs draudziņš jau aizpisa, viss bļe tev hranti"
"jā bļe vecā govs, aizej ievakcinē vēl, aizej bļe iebūsto :DDD *dip dip prom*"
"ah tu smerdeli! kā tev nav kauna! bļe tikai atnāc vēlreiz, tev bļe mati uz galvas nepaliks!"
"jā bļe *no tālienes* tavas bizes ir kastītē zem ābeles ahahahaha :D"
"maaaaaaaam! viņi mani aiztiek! D':"
"pis dirst šmara lololol"
mamma: "puikas izbeidziet, nāk ēst, gatavs jau viss"
"mēs nevaram, mūms bļe aiz pautiem pakārs"
mamma: "...ak bērni"