Atcerējos, luga saucās. Ķipa kur viens saka, tad nākamajā rindiņā otrs saka, tad bļe nākamajā rindiņā slīprakstā "hujakš jiblis, caur griestiem no bēniņiem izveļas vecmammas stelles".
Ķipa, vizuāli kaut kas līdzīgs lejupielādētam sibtitru failam teksta formā. Ķipa,
<00:25:13.721> vecā Erdgarde: ai vai vai, kas nu kas nu, es beigta, vai man dieniņ, jobanās stelles
<00:25:15.224> izskrien laukā klepodama putekļus
<00:25:20.263> aizelsies pieskrien kaimiņš
<00:25:20.282> kaimiņš: kas? ... kur? ... jumts iegāzās? ... suka, kāds par šito atbildēs! ... vsjo, es ģērbjos un braucu uz Rīgu! ... būšu atpakaļ pēc četriem gadiem
<00:25:30.111> aizdriebj atpakaļ pa zaļo zonu, taciņu neievērodams
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: