Vot, piemēram, iedomājies lielu, resnu krepeci. Tagad iegriez sev plecu kādu pusotru centimetru dziļumā, un iešuj tur iekšā to krepeci. Ļoti dabiski, sirds paldies pateiks. Ko es gribu patikt ar to - augšējiem elpceļiem nepatīk sveši krepeči un viņi tos apkaro citādi nekā plecs, kuram arī nepatīk sveši krepeči. Cik nav rakstīts, ka tie ir divi dažādi antiķermenīši. Piemēram, tu taču nebintē galvu, ja atsiti ceļgalu pret pakāpienu purčikā starp septīto un astoto stāvu. Kaut gan pretarguments - ja sūrst čura, tad tu nevis bāz tabletes no apakšas, bet ņem mutē un rij nost. Un pretpretarguments - vienlaikus rēķinies, ka būs jādzer bifido kefīrs vai kaut kas tāds. Ko es gribēju patikt ar to - tu vari labot karburatoru caur izpūtēju, kā tas arī bieži vien jādara, bet kaut ko jau tu toč salauzīsi procesā. Nu, šijā gadijenā sirdi. Oh well. Du nepatikt das for sure.